Kā emocijas ietekmē mūsu veselību
Prieks, dusmas un bailes ir emocijas, kuras aptaujātie cilvēki nosauca pirmās. Un, ja palūdz nosaukt vēl citas emocijas – tam seko ilgāka pauze.
Vai tu zināji, ka emociju nav nemaz tik daudz. Vairāku autoru klasifikācijā emociju daudzums svārstās no 6-16. Cik var noprast – tas nav nemaz tik daudz. Tas, ko mēs bieži vien saucam par emocijām, būtu pieskaitāms pie sajūtu spektra un to ir simtiem.
Vai tu zini kāda atšķirība ir starp emocijām un sajūtām?
Lekcijās par emocijā un sajūtam es stāstu par 9 emocijām, no kurām katra var variēties vēl vairākos līmeņos, intensitātēs un apzinātības pakāpēs.
Emocijas ir ieprogrammētas, tās ir veidojušās daudzu gadu tūsktošu un pat milionu laikā. Emocija – tā ir ieprorammētas smadzeņu reakcija uz apkārtējo vidi. Emocijas rezultātā smadzenās veidojas noteikts ar konkrētu emociju saitīts hormonālais fons. Tas ir kā dzinējs ķermenim reaģēt uz situāciju vienā vai otrā veidā. Arī dzīvniekiem ir emocijas, bet sajūtu spektrs ir daudz šaurāks.
Iedomājies, tu esi Gazele, tu kopā ar citām savām māsam un brāļiem mierīgi ganās un ēd zālīti. Te pēkšņi nez no kurienes parādās Lauva un sāk dzīties pakaļ Gazelei. Emocija – bailes, būs tā, kas dos signālu ķermenim pievadīt enerģiju muskuļiem, lai Gazele varētu aizbēgt no Lauvas. Viņai tas izdevās, paiet 15 minūtes un stress, kas lika saņemt visus spēkus, aktivizēt energijas padošanu un atvērt arteriālo asinsriti, nu ir nomierinājies. Gazele neapcer Lauvas ētisko vai neētisko rīcību, viņa neatceras 50 citas reizes, kad viņai vēl ir bijis jāskrien prom no Lauvas vai citiem plēsējiem. Situācija ir beigusies un Gazele var mierīgi baudīt zālīti.
Pieņemsim, ka tu esi mūsdienu Gazele, kas strādā regulāru darbu, bet apstākļi darba vietā var vēlēties labākus. Priekšnieks (lauva) visu laiku atrod iemeslu būt neapmierināts ar tavu paveikto, arī citi plēsēji gaida tavu gatavoto atskaiti, un nodošanas termiņš jau turvojas. Stress un bailes, ka tu kaut ko nevarēsi izdarīt tā kā no tevis prasa, ar katru dienu pieaug. Ja tās ir 30 minūtes, kuru laikā tava izdzīvošanas sistēma tiek aktivizēta, un pēc situācijas tu vari atslēgties un mierīgi strādāt, visdrīzak tavai veselības sistēmai nekas nenotiks.
Kas notiek ķermenī, ja stresa situācija ir regulāra, ilgst stundām un pat dienām ilgi?
Ķermenis reagē uz konkrēto emociju un aktivizē hormonalo fonu. Tas savukārt iedarbina ķermeņa funkcijas, kura nepieciešamas rīcībai noteikta veida stresa apstākļos. Atkarībā no emocijas veida, tiek padota komanda ķermenim – reaģēt uz stresa situāciju.
Tomēr emocijas ilgst vien dažas minūtes un pēc emocijas seko sajūta. Sajūta ir tā, kas tālāk pārņem situācijas vadību. Dzīvnieku psaulē sajūtas ir maz attīstītas un dzīvniekiem pēc stresa situācijas zemapziņā tiek ierakstīti rīcības mehānissmi konkrētas situacijas pārvarēsanai. Patiesībā tas pats notiek arī cilvēkam.
Tomēr cilvēks ir daudz sarežģītāk būtne un katru situāciju var apspelēt daudz u dažādos. veidos.
Iedomājieties – divi darbinieki stāv biroja foajē un noskatās uz vienu un to pašu notikumu, kas norisinās pusdienas pārtraukumā. Uzņēmuma direktors iet garām viņiem un izmet tādu – neviennozīmīgu joku.
Karam no viņiem var rasties ļoti atšķirīga reakcija uz notikušo. Tātad kā mēs noskaidrojām – pirmā seko emocija un tad tikai seko sajūta.
Pieņemsim, ka pirmā darbienieka emocija ir Interese – Kur viņš šādu joku ņēma?
Otrs darbiniek reaģēja ar pretīguma emociju – Fui, tik izvirtis jociņš?
Jautājums Jums lasītāji - vai ķermenis reaģēs uz situāciju vienādi?
Protams, ka ķermeņa fiziskā reakcija un hormonālais fons būs atškīrīgs.
Lekcijā Emocijas un sajūtas mēs runāsim par 9 dažādām emocijām un par neskaitāmu daudzumu ar sajūtam, kas vēlāk seko pēc konkrētām emocijām. Kādā emociju un sajūtu fonā mēs dzīvojam? Kā no tā tik vaļā, kā atpazīt un kā izmainīt.
